mežonīgs
mežonīgs īp.- Tāds, kas ir ļoti zemā sabiedrības attīstības pakāpē; pirmatnējs. Mežonīgas ciltis.
- Tāds, kas nav kultivēts, kopts vai citādi pārveidots, ierobežots. Mežonīgi dabasskati. Mežonīga upe.
- Tāds, kas ir ļoti nežēlīgs, necilvēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. M. cilvēks. M. uzbrukums. Mežonīgi izturēties.
- Ļoti liels, intensīvs; Tāds, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā; neapvaldīts. pārn., sar. M. karstums. M. vētras brāziens. Mežonīgi vilku kaucieni. Mežonīgi kliegt.
Atvasinājumi:- mežonība s.;
- mežonīgums v.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'mezonigs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.