ķert
ķert ķeru, ķer, ķer, pag. ķēru.- Strauji tvert, ņemt; arī strauji skart. pārej. Zēns ķēra makšķeri un skrēja uz upi. Ķēru somu un steidzos uz veikalu. Nepārej.: Ķ. ar roku pie pieres.
- Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). pārej. Bērni skraida un ķer viens otru. Suns ķer bēgošu kaķi. Ķ. ciet, rokā -- gūstīt; panākt, notvert. Vistiņas ķ. -- spēlēt rotaļu, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
- Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus); medīt (par dzīvniekiem). pārej. Ķ. vēžus. Ķ. līdakas ar spiningu. Ķ. putnus, tauriņus. Kaķis ķer peles. Ķeramā josta -- ar lipīgu vielu apziesta koka stumbra josla, arī saite, sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
- Trāpīt, skart (parasti kaitējot, sabojājot vai nonāvējot). pārej. Sitiens ķēra plecu. Šķemba ķērusi mājas stūrī. Viņu ķēra trieka. Salna ķērusi ziedus. Nepārej.: Šai pusē vējš neķer. Pārn.: Viņu ķēra smaga liksta.
- Gūt, dabūt, uzzināt. pārej., sar. Kur lai ķer naudu? Kur viņš šo ziņu ķēris?
Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kert' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.