krasts
krasts v.- Zemes josla gar ūdenstilpi; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā. Jūras, upes, ezera k. Kalnains, līdzens, staigns, krūmains ezera k. Labais, kreisais k. Piestāt laivu krastā. Izvilkt laivu krastā. Kāpt krastā -- iet ārā no ūdens (uz sauszemi); -- atstājot ūdens transportlīdzekli, doties uz sauszemi.
- Saskares josla starp ūdenstilpi un sauszemi; mala, malas nogāze (reljefa padziļinājumam). Staigāt gar krastu. Noenkuroties netālu no krasta. Stāvs, lēzens k. Senlejas, gravas k. Iziet no krastiem -- pārplūst (par ūdenstilpi).
- Sauszeme (pretstatā jūrai). Krasta ļaudis. Krasta vējš. Vētras laikā zvejnieki palika krastā.
- Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; arī novados. Mēs esam no Daugavas krastiem. Dzimtais k. poēt.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'krasts' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.