korķis
korķis -ķa, v.- Augu sekundāro segaudu ārējā, blīvā kārta; materiāls, ko iegūst no šiem audiem, parasti no korķkoka vai korķa ozola mizas. Mizas korķa kārta. Korķa šūnas. Korķa ozols -- ozolu dzimtas mūžzaļš koks, kura ir mizai ir bieza korķa kārta. Korķa pludiņš, josta, veste.
- No šī, arī no cita, materiāla izgatavots aizbāznis. Pudeles k. Izvilkt korķi. Aizbāzt pudeli ar korķi. Kolba ar gumijas korķi.
- Kompakts sablīvējums, parasti kādā ejā, kanālā. Strutu k.
Frazeoloģismi:- Izsprāgst kā k. -- ļoti strauji izskrien, izlec, tiek izstumts, izmests (no kurienes).
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'korkis' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.