klanīties
klanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos.- Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un uz augšu; vairākkārt liekt galvu uz leju un uz augšu; tikt šūpotam, locītam uz leju un uz augšu. Snaužot k. sēdeklī. Galva klanās augumam līdzi. Smagās vārpas klanās vējā.
- Locīties uz priekšu, piem., sveicinot, paužot cieņu. Iztapīgi, zemu k. kādam. K. līdz zemei.
- Iztapt, izdabāt (kādam), zemoties (kādam). pārn. Es jau neiešu viņa priekšā k. Viņš nevienam nemēdz k.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klanities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.