jūkt
jūkt jūku, jūc, jūk, pag. juku, nepārej.- Zaudēt saistījumu, viengabalainību; zaudēt kārtību, sistēmu.
3. pers.; parasti kopā ar "ārā", "laukā". Vezums jūk ārā. Sainis juka laukā. - Neiekļauties sistēmā, kārtībā; norisēt nepareizi, kļūdaini.
3. pers. Viņam ierindā jūk solis. Viņam jūk skaitot. Zēnam lasot vēl jūk. - Plūst, virzīties citam caur citu; jaukties. Skaņas, smaržas jūk. J. kopā. Domas jūk (nav sakarīgas, sistemātiskas).
- Tikt samainītam vienam ar otru. Viņam jūk šīs divas formulas. Jūk datumi.
- Strauji virzīties uz visām pusēm; šķīst. Braukt ar mašīnu, ka dubļi vien jūk. Sniegs juka uz visām pusēm. Bērni izbijās un juka uz visām pusēm.
- Zaudēt prātu, sajēgu. sar. Vai tik viņš nesāk j.? Runā kā jucis. J. prātā -- kļūt ārprātīgam, vājprātīgam.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'jukt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.