"iztvaikot" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē:
1. Pārvērsties tvaikā (par šķidrumu) — piemēram, ūdens iztvaiko, karsējot.
2. Iztriekt, izgaist, pazust (par netiešu nozīmi) — piemēram, cerības iztvaiko, bailes lēnām iztvaiko.
Piemēri:
1. Fizikālā nozīme:
"Kad katls uzvārās, ūdens sāka iztvaikot."
"Saulē mitrā zemē ātri iztvaiko."
2. Pārnestā nozīme (pazust):
"Pēc labu ziņu saņemšanas viņa uztraukums iztvaikoja."
"Līguma cerības iztvaikoja, kad partneris atteicās."
Sinonīmi: izgaist, pazust, iztriekt (pārnestajā nozīmē); pārvērsties tvaikā (fizikālā nozīmē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.