dzit
dzit[ī] dzenu, dzen, dzen, pag. dzinu, pārej.- Mudināt, likt (parasti dzīvniekam) iet ātrāk vai vēlamā virzienā. Dzīt lopus. Dzīt zirgus ātrāk. Dzīt aitas kūtī. Dzīt ganos. Dzīt zvērus (medībās).
- Ar varu spiest (ko) darīt, nonākt (kur, kādā stāvoklī, kādos apstākļos). Dzīt trimdā. Dzīt laukā no mājas. Dzīt kunga klaušās. Dzīt postā, izmisumā. Dzīt nāvē.
- Ar spēku virzīt (ko uz priekšu, iekšā u.tml.); virzīt, pārvietot (par dabas parādībām). Dzīt laivu ūdenī. Dzīt naglu dēlī. Dzīt mietu zemē. Vējš dzen mākoņus.
- Veidot ko (garā, taisnā līnijā). Dzīt vagu. Dzīt stigu.
- Augot radīt dzinums. Dzīt asnus. Dzīt atvases.
Frazeoloģismi: dzit[^i] 3. pers., dzīst, pag. dzija, nepārej.- Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci, rētu). Vātis dzīst. Ievainojums dzija lēni.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'dzit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.