dzit


dzit[ī] dzenu, dzen, dzen, pag. dzinu, pārej.
  1. Mudināt, likt (parasti dzīvniekam) iet ātrāk vai vēlamā virzienā. Dzīt lopus. Dzīt zirgus ātrāk. Dzīt aitas kūtī. Dzīt ganos. Dzīt zvērus (medībās).
  2. Ar varu spiest (ko) darīt, nonākt (kur, kādā stāvoklī, kādos apstākļos). Dzīt trimdā. Dzīt laukā no mājas. Dzīt kunga klaušās. Dzīt postā, izmisumā. Dzīt nāvē.
  3. Ar spēku virzīt (ko uz priekšu, iekšā u.tml.); virzīt, pārvietot (par dabas parādībām). Dzīt laivu ūdenī. Dzīt naglu dēlī. Dzīt mietu zemē. Vējš dzen mākoņus.
  4. Veidot ko (garā, taisnā līnijā). Dzīt vagu. Dzīt stigu.
  5. Augot radīt dzinums. Dzīt asnus. Dzīt atvases.
Frazeoloģismi:
dzit[^i]
3. pers., dzīst, pag. dzija, nepārej.
  1. Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci, rētu). Vātis dzīst. Ievainojums dzija lēni.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'dzit' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2024 www.vardnica.lv
    Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
    x