durt


durt duru, dur, dur, pag. dūru.
  1. Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu). pārej. D. lāpstu zemē. D. adatu drēbē.
  2. Virzīt ko virsū (kam tievam, smailam). pārej. D. desu uz iesma. D. tārpu uz āķa.
  3. Veidot (piem., caurumus). pārej. D. caurumiņus ar īlenu.
  4. Nogalināt, nonāvēt (kādu). pārej. D. zivis ar žebērkli. D. cūku ar dunci.
  5. Darīt sāpes, skarot ar ko asu. nepārej. Ērkšķi dur rokās. Dadži dur.
  6. Asi, dzeloši iesāpēties.
    3. pers., nepārej. Dur krūtīs, mugurā.
Frazeoloģismi:
  • (Neredz) ne acī durams; arī Tik tumšs, ka vai acī durams (arī dur). -- saka par pilnīgu tumsu, kurā nekā nevar redzēt.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'durt' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x