durt
durt duru, dur, dur, pag. dūru.- Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu). pārej. D. lāpstu zemē. D. adatu drēbē.
- Virzīt ko virsū (kam tievam, smailam). pārej. D. desu uz iesma. D. tārpu uz āķa.
- Veidot (piem., caurumus). pārej. D. caurumiņus ar īlenu.
- Nogalināt, nonāvēt (kādu). pārej. D. zivis ar žebērkli. D. cūku ar dunci.
- Darīt sāpes, skarot ar ko asu. nepārej. Ērkšķi dur rokās. Dadži dur.
- Asi, dzeloši iesāpēties.
3. pers., nepārej. Dur krūtīs, mugurā. Frazeoloģismi:- (Neredz) ne acī durams; arī Tik tumšs, ka vai acī durams (arī dur). -- saka par pilnīgu tumsu, kurā nekā nevar redzēt.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'durt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.