cīņa
cīņa s.- Darbība, kurā cits citu cenšas uzvarēt, pieveikt ar spēku, veiklību; cīkstēšanās, spēkošanās; sacensības (parasti sportā). Uzvarēt cīņā. Cīņas griba. Padoties bez cīņas. Vienlīdzīgu pretnieku c. Medņu cīņas. Gaiļu c. Vēršu cīņas -- (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikā) cīņa, kurā cilvēki cenšas nogalināt satracinātu vērsi. C. uz dzīvību un nāvi. Cīņas sports. Klasiskā, brīvā c. (cīņas sporta veidi). Komandu cīņas uzvarētāji. Fināla cīņas. Pārn.: Izcīnīt iekšēju cīņu. Pretrunīgu jūtu c.
- Bruņota sadursme; kauja. Cīņas lauks. Durkļu c. Ielu cīņas -- bruņotas sadursmes ielās. Doties (iet) cīņā. Krist cīņā. Cīņu biedri.
- Sistemātiska, aktīva darbība (pret ko) savu uzskatu, interešu labā. Politiska c. Ekonomiska c.
- Aktīva vēršanās pret ko nevēlamu, cenšoties to iznīcināt, mazināt tā ietekmi. C. pret tumsonību. C. pret huligānismu. C. ar slimībā. C. ar sausumu.
- Tiekšanās sasniegt mērķi, aktīvi darbojoties, pārvarot pretestību, šķēršļus. C. par nacionālo neatkarību. Ārstu c. par slimnieka dzīvību.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'cina' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.