bērnelis
bērnelis v.Sk. bērns
bērns v.- Cilvēks dzīves pirmajā posmā (apmēram līdz 14 gadu vecumam). Paklausīgs, rātns b. Auklēt, audzināt bērnus. Rūpes par bērniem. Bērnu ratiņi, autiņi. Bērnu slimības. Bērnu ārsts. Bērnu literatūra. Bērnu silīte sar. -- mazbērnu novietne.
- Dēls vai meita attieksmē pret saviem vecākiem. Ģimenē pieci bērni. Pieaugušie bērni. Dzīvot pie saviem bērniem.
- Dzīvnieku mazulis. sar. Strazdi izved bērnus. Suņa b. Bites laiž bērnus.
- Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu, kas to ietekmē). poēt. Savas zemes bērni.
Frazeoloģismi:- Uz bērnu bērniem -- uz nākamajām paaudzēm; tā, ka izjutīs nākamās paaudzes.
- No bērna kājas sar. -- no bērnības.
- No bērnu dienām -- no agras bērnības.
- Bērna autiņos sar. -- sākumstadijā. Šis pasākums vēl bija bērna autiņos.
- Dabas b. -- jūtu izpausme un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu; dabasbērns.
- Laimes b. -- cilvēks, kam dzīvē viss veicas.
Atvasinājumi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'bernelis' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.