atkratīties
atkratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos.- Kratoties atvirzīties (kur, līdz kurienei); tikt atkratītam. Sainis atkratījies uz kulbas pakaļgalu.
- Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nepatīkama, apgrūtinoša). sar. A. no nevēlama pavadoņa. A. no pienākumiem. A. no drūmajām domām.
- Atteikties, atraidīt, arī pastiprinot noraidījumu ar žestu. A. no kā ar jokiem. A. abām rokām no cienasta.
- Atbraukt pa nelīdzenu ceļu vai ar neērtu transportlīdzekli. sar.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atkratities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.