aprauties
aprauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos.- Pēkšņi beigt (domāt, runāt, dziedāt), neturpināt. A. pusvārdā. Sākt runāt un a. Meitene skaļi iesmējās, bet tad aprāvās.
- Pēkšņi apklust, apstāties, izbeigties u.tml.
3. pers. Saruna aprāvās. Aiz upes skanēja dziesma, tad aprāvās. Vērpējai pavediens bieži aprāvās. Dzīve aprāvās pašos spēka gados. |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aprauties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.