apbraukt
apbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu.- Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). nepārej. A. ap ezeru, ap purvu. A. mašīnai apkārt. Apbraucamais ceļš -- pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
- Braucot garām, apkārt, arī izvairoties (no kā), tikt (kam) garām; apsteigt (ko). pārej. A. purvu. Uzmanīgi a. peļķes Zaļā sacīkšu mašīna apbrauca pārējās. Šoferi tā steidzās, ka apbrauca pārējās mašīnas.
- Braucot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus). pārej. Brigadieris apbrauca visas mājas, aicinādams uz talku.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'apbraukt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.