aizturēt
aizturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju, pārej.- Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paliek kādu laiku uz vietas; aizkavēt. Zēns gribēja draugu a., bet tam bija jāsteidzas. A. viesus līdz vakariņām.
- Nelaist cauri (siltumu, ūdeni).
3. pers. A. saules starus. Kažoks labi aiztur siltumu. Brezents aiztur ūdeni. - Uz laiku apcietināt, neļaut aiziet (līdz personības vai apstākļu noskaidrošanai). A. zagli, krāpnieku. Miliči aizturēja kādu pilsoni bez dokumentiem. A. līdz personības noskaidrošanai.
- Neizsniegt, neizmaksāt. A. algu. A. daļu no honorāra parāda nolīdzināšanai.
- Neļaut izpausties; savaldīt. A. asaras, smieklus. Ar pūlēm a. elsas. Klausīties ar aizturētu elpu (ļoti uzmanīgi).
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aizturet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.