aizdzīt
aizdzīt[^i] 3. pers., -dzīst, pag. -dzija, nepārej.- Sadzīt (par brūci). Aizdzijusi rēta. Ievainojums ātri aizdzija.
aizdzīt[~i] -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu, pārej.- Dzenot panākt, ka aiziet projām, attālinās; panākt, ka aiziet (kur, līdz kurienei, aiz kā). A. strazdus no ķiršiem. A. lopus ganībās.
- Aizstumt, aizgrūst. sar. A. velosipēdu pie šķūņa.
- Aizpūst (par vēju).
3. pers. Vējš aizdzen mākoņus. Vētra aizdzinusi laivu jūrā. - Panākt, ka izzūd, izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis). A. miegu, nogurumu.
- Aizsist, iesist (aiz kā, kam priekšā u.tml.). A. priekšā tapu. A. ķīli līdz koka serdei.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aizdzit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.