valoda
valoda s.- Zīmju sistēma, ko lieto, lai sazinātos, fiksētu informāciju. Skaņu valoda Žestu valoda.
- Skaņu un leksikas gramatisku līdzekļu sistēma, kas ir domu izteikšanas un sazināšanās līdzeklis. Latviešu, krievu, franču valoda. Senās valodas. Runāt vairākās valodās. Valodas struktūra. Dzimtā, mātes valoda. -- Pārn.: Acu valoda -- domu paušana, sazināšanās ar acu izteiksmi.
- Īpašs šīs sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi. Literārā valoda. Zinātniskā valoda. Dzejas valoda. Poētiskā valoda.
- Runas spēja. Zaudēt, atgūt valodu. Paliku bez valodas. Raustīt valodu - -- stostīties.
- Runāšana, domu paušana; runa. sar. Tā ir godīga vīra valoda. Runāt skaidru valodu. Tāda valoda man nepatīk.
- Saruna. parasti dsk. valodas; sar. Valodas vedas, nevedas. Uzsākt valodas. Neielaisties ar kādu garākās valodās. Griezt valodu uz citu pusi -- sākt runāt par ko citu; pievērst sarunu citam tematam.
- Baumas, tenkas; aprunāšana. dsk.; sar. Par viņu klīst dažādas valodas. Nonākt ļaužu valodās.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'valoda' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.