uzcītība
"Uzcītība" nozīme:
Tas ir negatīvs rakstura īpašības vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš ir pārmērīgi stingrs, bezjūtīgs, nežēlīgs vai nežēlīgi piekāpīgs pret sevi un citiem. Uzcītīgs cilvēks bieži vien uzskata, ka tikai ar galēju smagu darbu, pašdisciplīnu un atteikšanos no ērtībām var sasniegt mērķus, un bieži vien uz to pašu pieprasa arī no citiem.
Piemēri:
1. Darba vidē:
"Vadītāja uzcītība izpaudās tajā, ka viņš pieprasīja darbiniekiem strādāt brīvdienās, neskaitot pārgurumu."
2. Audzināšanā:
"Vecāku uzcītība izraisīja bērna pastāvīgu stresu – viņi pieprasīja tikai augstākos rezultātus skolā, neļādot brīvu laiku."
3. Pret sevi:
"Viņš bija pārāk uzcītīgs pret sevi – trenējās ar ievainojumu, atteicās no atpūtas un galu galā sabojāja veselību."
Sinonīmi: nežēlīgs, stingrs, bezjūtīgs, despotisks, nepielūdzams.
Pretējie vārdi: iecietīgs, mīlošs, saprotošs, mīksts, rūpīgs.
Tulkojumi citās valodās "Uzcītība"
Vēlreiz pārbaudiet tulkojumu citos resursos- Uzcītība vācu: Fleiß
- Uzcītība angļu valodā: Diligence
- Uzcītība igauņu: Hoolsus
- Uzcītība lietuviešu valodā: Stropumas
- Uzcītība poļu valoda: Staranność
- Uzcītība krievu valodā: Трудолюбие
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.