tit
tit tinu, tin, tin, pag. tinu, pārej.- Ar riņķveida kustībām likt (kam) apkārt, virsū (kārtām); griežot ko, ritināt, ņemt nost (ko garu, pavedienveidīgu). Tīt šalli ap kaklu, autus ap kājām. Tīt dziju kamolā. Tīt apkārt, nost. Tīt auklu no spoles.
- Šādi veidot, piepildīt. Tīt lielus kamolus. Tīt spoles.
- Segt, apņemot no visām pusēm (ko). Tīt sviestmaizes papīrā. Tīt kājas segā. Tīt ievainoto pirkstu. Tīt bērnu. Tīt saini ciet, vaļā. -- Pārn.: Apkārtne tīta miglā, dūmakā, krēslā, tumsā. Noslēpumainībā tīts notikums.
Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.