tit


tit tinu, tin, tin, pag. tinu, pārej.
  1. Ar riņķveida kustībām likt (kam) apkārt, virsū (kārtām); griežot ko, ritināt, ņemt nost (ko garu, pavedienveidīgu). Tīt šalli ap kaklu, autus ap kājām. Tīt dziju kamolā. Tīt apkārt, nost. Tīt auklu no spoles.
  2. Šādi veidot, piepildīt. Tīt lielus kamolus. Tīt spoles.
  3. Segt, apņemot no visām pusēm (ko). Tīt sviestmaizes papīrā. Tīt kājas segā. Tīt ievainoto pirkstu. Tīt bērnu. Tīt saini ciet, vaļā. -- Pārn.: Apkārtne tīta miglā, dūmakā, krēslā, tumsā. Noslēpumainībā tīts notikums.
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tit' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x