taka
taka s.- Šaurs, kājām iemīdīts celiņš; kājceliņš. Meža, purva, kalnu taka. Zvēru taka. Ganāmpulka iemīta taka. Šaura, stāva, līkumota taka. Cieti nomīdīta taka. Sniegā iemīdīta taka. Iet, skriet pa taku. Taka ved kalnup. Taka vijas caur krūmiem. -- Pārn.: Bērnības, cīņu, atmiņu, maldu takas. Mūža taka. Iet iemītas takas -. -- balstīties uz to, ko jau paveikuši citi, rīkoties tā, kā jau citi ir rīkojušies.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'taka' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.