svētīt
svētīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju, pārej.- Izteikt labus novēlējumus, pavadot vārdus ar reliģiskas ceremonijas žestiem; reliģiskā rituālā darīt svētu. Tēvs svētīja dēlu. Svētīt ūdeni.
- Par dievu - piešķirt labklājību, pārticību, veiksmi. Šīs mājas ir dievs svētījis. Ēdiet, ko dievs svētījis!
- Pavadīt (svinamu dienu, svētkus) pacilātā noskaņojumā, atpūšoties, izklaidējoties; svinēt. Svētīt svētkus, svētdienu. Svētīt. Pirmo Maiju.
- Bārt. sar. Māte ilgi svētīja zēnu par nerātnībām.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'svetit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.