savs
savs s. sava, piederības vietn.- Tāds, kas pieder, pienākas (kam) pašam. Iet uz savām mājām. Lasīt savu grāmatu. Saņemt savu tiesu.
- Tāds, kas raksturīgs (kam) pašam; tāds, kas nav aizgūts. Izteikt savas domas. Pašam savs spriedums. Darīt pēc sava prāta. Pēc saviem ieskatiem.
- Īpašs, atsevišķs, piemītošs (kam) atšķirībā no pārējā. Iet katram gar savu ceļa malu. Visam savs laiks. Katrā darbā savas grūtības.
- Lietots kopā ar mēra apzīmējumu, piešķir laika vai mēra nojēgumam nenoteiktību. Savas pāris stundas pastrādāt. Savs laiciņš paies.
- Kopā ar laika, veida u.tml. apzīmējumu izsaka tā ierobežojumu. lok. savā. Savā laikā es tā mācījos. Savā ziņā tā ir.
- Uzskati, prasības, domas (ko pats pauž). lietv. nozīmē; sar. Palikt pie sava. Pastāvēt uz sava (uz savu).
Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'savs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.