rīkle
rīkle dsk. ģen. -ļu, s.- Piltuvveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar barības vadu un deguna dobumu ar balseni. sar. -- barības vada un elpošanas ceļu augšējā daļa. Kumoss iespiedies rīklē.
- Kakla priekšējā daļa. sar. Saņemt pie rīkles.
- Zvēra mute. vienk. -- mute. Lauva atplēta rīkli.
Frazeoloģismi:- |Kliegt, brēkt| pilnā rīklē -- ļoti skaļi, nesavaldīgi.
- Skaļa rīkle -- skaļa balss.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'rikle' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.