pūķis
pūķis -ķa, v.- Mitoloģijā, folklorā - briesmīgs nezvērs, pārdabiska būtne, kas vāc un vairo bagātību. P. ar deviņām galvām.
- Rotaļu, arī sporta priekšmets - viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis ar auklu, ko vējā palaiž gaisā. Papīra p. Daudzplākšņu pūķi.
pūķis -ķa, v.- Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne. mit. // Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi. // Ļauns, arī dusmīgs cilvēks. pārn.
- Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
Frazeoloģismi:- Zaļais pūķis - -- alkoholisms.
- Dusmu pūķis FG sar. - -- saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
pūķis- Plašs debess Z puslodes zvaigznājs starp Lielo un Mazo Lāci; Ljā nekad nenoriet.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pukis' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.