plosīties
plosīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos.- Izpausties ar neparasti lielu, postīgu spēku. Jūrā plosās vētra. Mežā plosās ugunsgrēks. Pilsētā plosās tīfs.
- Plucināt, plosīt vienam otru (citam citu). Kucēni plosās pa pagalmu.
- Trokšņaini uzvesties, trakot, ārdīties. sar.
plosīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; reti.- Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā). parasti
3. pers. // Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu). pareti. - Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu). // Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības. // Kauties; arī trakot.
- Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām). parasti
3. pers. - Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām). parasti
3. pers. - Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'plosities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.