pieturēt
pieturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju.- Mazliet, kādu laiku turēt, neļaujot virzīties. pārej. P. zirgu aiz pavadas. Ejot vējā, p. platmali.
- Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli). pārej. P. zirgu pie vārtiem. P. autobusu pie pieturas.
- Apstāties (parasti par transportlīdzekli).
3. pers., nepārej. Autobuss te nepietur. - Panākt, ka paliek, uzkavējas (kur, pie kāda); turēt (kādu laiku) un pieradināt (dzīvnieku). pārej. P. ceļiniekus pa nakti. P. svešu suni pie sevis.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pieturet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.