pienākties
pienākties 3. pers. -nākas, pag. -nācās.- Būt pelnītam; būt tiesībām (ko saņemt, izmantot); nākties. Cik jums no manis pienākas? Nekāda atlīdzība viņam nepienākas. Par to viņam pienākas pateicība. Man pienākas dažas neizmantotas atvaļinājuma dienas.
- Būt vajadzīgam, pieņemtam attiecīgos apstākļos; nākties. Darīt, kā pienākas. Viss izkārtots tā, kā pienākas.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pienakties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.