pieklājīgi
pieklājīgi apst. (2, 3).Sk. pieklājīgs
pieklājīgs īp.- Tāds, kas ievēro uzvedības normas. Būt vienmēr pieklājīgam pret visiem.
- Tāds, kura izpaužas šāda īpašība. Pieklājīga atbilde, pieklājīgas manieres. Runāt ar kādu pieklājīgi. Pieklājīgi runāt, uzvesties.
- Tāds, kas atbilst sadzīves prasībām; samērā labs, liels. sar. Pašūt sev pieklājīgu uzvalku. Saņemt pieklājīgu algu.
Atvasinājumi:- pieklājība (--> 1), s.; pieklājīgums, (--> 1,2), v.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pieklajigi' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.