novirzīties
novirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos.- Virzoties noiet sāņus, nost (no kā), garām (kam), neskart (ko); iegūt citu virzienu. Viesulis novirzījās uz rietumiem. N. sānis no centra līnijas. N. no ceļa. Novirzījies no kursa, kuģis uzskrēja uz sēkļa. N. no temata.
- Kļūt tādam, kas atšķiras no parastā, tipiskā, normālā. Hibrīds ir stipri novirzījies no pamatformām.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'novirzities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.