novirzīt
novirzīt -u, -i, -a, pag. -īju, pārej.- Virzot (ko) sāņus, nost, panākt, ka novirzās (no kā), paiet garām, neskar (ko); būt par cēloni, ka (kas) novirzās (no kā). N. sitienu. N. lidmašīnu no kursa. N. uzbrukumu. N. sarunu uz citu pusi.
- Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet, darbojas noteiktā, vēlamā virzienā. Kupols novirza gaismu uz rakstāmgaldu. N. domas uz gaidāmajām brīvdienām.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'novirzit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.