noteikt
noteikt -teicu, -teic, -teic, pag. -teicu, pārej.- Izzināt, konstatēt (piem., mērijot, secinot, aprēķinot). N. attālumu pēc acumēra. N. virzienu. Aptuveni n. preces vērtību. N. slimības diagnozi. N. fosfora daudzumu augsnē.
- Pieņemt, paredzēt (ko obligāti ievērojamu, piem., laiku, kārtību, noteikumus). N. ekskursijas izbraukšanas laiku. N. sēdes datumu. N. termiņu. N. slimniekam diētu. Ar likumu noteikts atvaļinājuma ilgums.
- Piekodināt, pavēlēt, piesacīt. N. bērnam neiziet no istabas.
- Pateikt (īsi, ar pārliecību)."Tā ir," viņš noteica. Sk. arī nenosakāms, nenoteikts, noteikts.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'noteikt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.