norma
norma s.- Pieņemts vai noteikts mērs, lielums. Izstrādes normas. Tehniski pamatotas normas. Pārsniegt normu. Nokrišņu mēneša n. Būt, atrsties, turēties normas robežās.
- Sabiedrībā, praksē izveidojušies un nostiprinājušies likumi, pieņēmumi, noteikumi. parasti dsk. normas. Sadzīves, uzvedības, pieklājības, morāles normas. Tiesību normas. Literārās valodas normas.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'norma' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.