"Mutīgs" nozīme:
Klusējošs, nerunīgs, mazrunīgs; cilvēks, kurš reti runā vai izvēlas klusēt.
Piemēri:
1. Bērnībā viņš bija ļoti mutīgs, bet tagad kļuvis sarunīgāks.
2. Mutīgais jauneklis vairāk novēroja, nekā iesaistījās sarunā.
3. Viņa mutīgā daba dažreiz lika domāt, ka viņa ir nopietna vai aizvainota.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.