Mumifikācija ir process, kurā organisms (parasti dzīvnieks vai cilvēks) pēc nāves tiek mākslīgi vai dabiski konservēts, lai novērstu tā sadalīšanos. Tas tiek panākts, izžāvējot audus, izņemot iekšējos orgānus un izmantojot vielas (piemēram, sāļus vai sveķus), kas aptur puves procesu.
Piemēri:
1. Senās Ēģiptes mumijas – Vēsturiski slavenākais piemērs, kur cilvēku ķermeņus rūpīgi apstrādāja, izņēma iekšējos orgānus, izžāvēja ar nātronu un ietina audumos, lai saglabātu tos pēcnāves dzīvē.
2. Dabiskā mumifikācija – Notiek īpašos apstākļos (piemēram, sausā klimatā, aukstumā vai purvos), kur ķermenis izžūst un saglabājas bez mākslīgas iejaukšanās. Piemēri: "Purva cilvēki" Eiropā vai ledāja mumijas (kā Ötzi Alpos).
3. Dzīvnieku mumijas – Senajā Ēģiptē bieži mumificēja arī dzīvniekus (kaķus, suņus, putnus) kā upurus dieviem vai pavadoņus mirušajiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.