"Mūlāps" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē izdomātu, neīstu personu vai tēlu, ko izmanto kā atbildīgo vai autoru, lai aizsegtu patieso izcelsmi vai atbildīgo (piemēram, literāros darbos, dokumentos, politiskajā vai mediju telpā). Tas var būt arī pseidonīms vai fiktīvs autors, ko izmanto anonimitātes vai stilistisku nolūku dēļ.
Īsumā: Mūlāps = fiktīvs autors/persona, izmantota aizsegam.
Piemēri:
1. Literatūrā:
- Daudzas grāmatas 18.–19. gadsimtā tika publicētas ar mūlāpa vārdu, lai autors izvairītos no vajāšanām. Piemēram, franču rakstnieks Volters dažus darbus publicēja anonīmi vai ar izdomātu autora vārdu.
2. Politiskajos dokumentos:
- Ja kāda anonīma politiska paziņojuma vai manifesta "oficiālais autors" ir neesoša persona, to var dēvēt par mūlāpu. Piemēram, padomju laikā daži disidentu tekstī tika piedēvēti fiktīviem personām.
3. Mūsdienu medijos:
- Ja žurnālisti izmanto fiktīvu avotu vārdu, lai aizsargātu informatoru, šis avots var tikt saukts par mūlāpu. Piemēram, slepenu ziņu avots presē var tikt pasludināts kā "Jānis Bērziņš", lai gan tāda personas nav.
Sinonīmi: fiktīvs autors, pseidonīms (dažos kontekstos), salikts vārds, segvārds.
Atšķirība no pseidonīma: Pseidonīms biežāk ir autora pats izvēlēts segvārds, bet mūlāps var būt pilnīgi izdomāts tēls bez saistības ar reālu personu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.