Morfonoloģija ir valodniecības nozare, kas pēta morfēmu (mazākās nozīmīgās vienības) fonētiskās izmaiņas vārdu veidošanas vai locīšanas procesā. Tā analizē, kā vārdu formas mainās atkarībā no to pozīcijas vai apkārtējiem skaņu apstākļiem, neraujot saikni ar nozīmi.
Īsumā: Morfonoloģija pēt skaņu maiņas vārdu iekšienē, kas rodas, kombinejot morfēmas.
Piemēri latviešu valodā:
1. Līdzskaņu mīkstināšana:
- nakts + -s → nakts (izrunā: nakts), bet nakts + -ī → naktī (izrunā: naktī, kur "t" kļūst mīksts).
- Līdzīgi: lapa → lapā ("p" kļūst mīksts).
2. Saknes mija:
- nest → nesu (tagadne) / nesīšu (nākotne) / nes (pavēles izteiksme) – saknes patskaņa maiņa (e/ē/…).
- rakt → rok / raks / rakst – saknes patskaņa un līdzskaņu grupu maiņa.
3. Asimilācija (pielāgošanās):
- bez + galvas → bezgalvas (izrunā: bezgalvas, kur "z" kļūst par "s" skaņu blakus bezbalsīgajam "g").
- ap + griezt → apgriezt (izrunā: apgriezt, kur "p" kļūst par "b" skaņu blakus balsīgajam "g").
Morfonoloģija skaidro, kāpēc viena un tā paša vārda dažādās formās var būt atšķirīgas skaņas, saglabājot pamatnozīmi. Tā ir starpniece starp fonoloģiju (skaņu sistēma) un morfoloģiju (vārdu uzbūve).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.