mītnieks

"Mītnieks" nozīme:
Cilvēks, kas dzīvo (mitinās) kādā vietā, mājoklī vai telpā. Bieži lietots, lai apzīmētu iemītnieku, iedzīvotāju vai pastāvīgo dzīvotāju (nevis viesi).

Piemēri:

1. Dzīvokļa kontekstā:
"Šajā ēkā ir 20 dzīvokļu, un katrā dzīvo viens mītnieks."
(Šeit "mītnieks" nozīmē dzīvokļa iemītnieku.)

2. Vēsturiskā/vietas kontekstā:
"Senie alu mītnieki atstājuši uz sienām zīmējumus."
(Cilvēki, kas dzīvoja alās.)

3. Dabas kontekstā (tēlaini):
"Meža mītnieki — stirnas un zaķi — izlēja no krūmiem."
(Dzīvnieki kā meža "iedzīvotāji".)

Sinonīmi: iedzīvotājs, iemītnieks, dzīvotājs, ierēdnis (arhaisks).
Antonīmi: viesis, klejotājs, ceļotājs.

Tulkojumi citās valodās "Mītnieks"

• Mītnieks baltkrievu valoda: Мешканец
• Mītnieks vācu: Bewohner
• Mītnieks angļu valodā: Dweller
• Mītnieks igauņu: Elutse
• Mītnieks lietuviešu valodā: Gyventojas
• Mītnieks poļu valoda: Mieszkaniec
• Mītnieks krievu valodā: Обитатель

Įrašas
Paaiškinimas	"Mītnieks" nozīme: Cilvēks, kas dzīvo (mitinās) kādā vietā, mājoklī vai telpā. Bieži lietots, lai apzīmētu iemītnieku, iedzīvotāju vai pastāvīgo dzīvotāju (nevis viesi). Piemēri: 1. Dzīvokļa kontekstā: "Šajā ēkā ir 20 dzīvokļu, un katrā dzīvo viens mītnieks." (Šeit "mītnieks" nozīmē dzīvokļa iemītnieku.) 2. Vēsturiskā/vietas kontekstā: "Senie alu mītnieki atstājuši uz sienām zīmējumus." (Cilvēki, kas dzīvoja alās.) 3. Dabas kontekstā (tēlaini): "Meža mītnieki — stirnas un zaķi — izlēja no krūmiem." (Dzīvnieki kā meža "iedzīvotāji".) Sinonīmi: iedzīvotājs, iemītnieks, dzīvotājs, ierēdnis (arhaisks). Antonīmi: viesis, klejotājs, ceļotājs.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.