"Mīnētājs" (vīriešu dzimtē) vai "mīnētāja" (sieviešu dzimtē) nozīme:
Galvenā nozīme:
Persona, kas nodarbojas ar mīnu meklēšanu, uzstādīšanu vai deminēšanu (parasti militārā kontekstā). Tas var attiekties gan uz vēsturiskām jūras mīnām, gan mūsdienu zemes mīnām.
Papildus nozīmes:
1. Militārā nozīme: Speciālists, kas strādā ar sprāgstošām ierīcām (mīnām).
2. Vēsturiskā nozīme: Kuģa komandas loceklis, kas atbildēja par mīnu ieročiem.
3. Metonimiska nozīme: Mīnu kuģis (retāk).
Piemēri lietojumā:
1. Militārais konteksts:
"Kara laikā mīnētājiem bija ļoti bīstams darbs — viņiem nācās atjūt un iznīcināt ienaidnieka mīnas."
"NATO mīnētāji tika nosūtīti uz Bosniju, laī dzēstu mīnu laukus."
2. Vēsturisks konteksts:
"Pirmais pasaules kara laikā mīnētāji uzstādīja mīnu laukus Baltijas jūrā."
3. Mūsdienu lietojums:
"Pēc kara beigām mīnētāji vēl ilgi notīrīja teritoriju no atlikušām mīnām."
"Viņš strādā kā profesionāls mīnētājs starptautiskās humānās organizācijās."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no "mīna" (sprāgstoša ierīce) + darītāja piedēklis "-tājs/-tāja".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.