Metasomatisks (no grieķu valodas: meta — 'pārmaiņas', soma — 'ķermenis') ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē iežu sastāva izmaiņas, kas notiek šķidru vielu (šķīdumu, šķidrumu vai gāzu) ietekmē, bet bez iežu kausēšanās. Šis process notiek, kad šķidrumi, kas cirkulē zemes dzīlēs, izšķīdina dažus minerālus un nogulsnē citus, tādējādi pamataini mainot iežu ķīmisko sastāvu.
Īsumā: Metasomatisms ir iežu pārveidošana ar šķidrumu palīdzību, kas notiek cietā stāvoklī.
Piemēri:
1. Serpentinizācija — ultrabāzisku iežu (piemēram, peridotīta) mijiedarbība ar ūdeni, veidojot serpentīnu.
2. Skarnu veidošanās — karbonātu iežu (kaļķakmens, dolomīts) mijiedarbība ar karstiem šķīdumiem no magmas, veidojot jaunus minerālus (granātu, piroksēnu).
3. Grezenu veidošanās — granīta vai citu iežu pārveidošana ar karstiem šķīdumiem, bagātinot tos ar retajiem elementiem (piemēram, litiju, fluoru).
Metasomatisms ir svarīgs derīgo izrakteņu (piemēram, zelta, volframa, reto metālu) veidošanās process.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.