laupīt


laupīt -u, -i, -a, pag. -īju.
  1. Varmācīgi ņemt nost, piesavināties; nodarboties ar varmācīgu sveša īpašuma atņemšanu, piesavināšanos. pārej. un nepārej. L. svešās zemēs. Staigā apkārt laupīdams.
  2. Atņemt (kādam ko). pārej.; pārn. L. iespēju. L. godu. L. mieru, prieku.

    laupīt -u, -i, -a, pag. -īju.
    1. Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos. intrans.; arī trans.
    2. Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības. trans.
    3. Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu). trans.
    4. Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
    5. Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
    6. Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
    Frazeoloģismi:
    laupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; apv.
    1. Mizot; arī lobīt.

      Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'laupit' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
      Įrašas
      Paaiškinimas

      Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
      ji bus patalpinta vietoj esamos.



      © 2009 - 2024 www.vardnica.lv
      Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
      x