laupīt
laupīt -u, -i, -a, pag. -īju.- Varmācīgi ņemt nost, piesavināties; nodarboties ar varmācīgu sveša īpašuma atņemšanu, piesavināšanos. pārej. un nepārej. L. svešās zemēs. Staigā apkārt laupīdams.
- Atņemt (kādam ko). pārej.; pārn. L. iespēju. L. godu. L. mieru, prieku.
laupīt -u, -i, -a, pag. -īju.- Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos. intrans.; arī trans.
- Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības. trans.
- Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu). trans.
- Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
- Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
- Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
Frazeoloģismi: laupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; apv.- Mizot; arī lobīt.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'laupit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.