laupījums

"Laupījums" nozīme:
Tas ir nozagta mantu daudzums vai sagrābtais īpašums (piemēram, noziedzīgas darbības, kā laupīšanas, rezultātā). Var arī lietot pārnestā nozīmē, lai apzīmētu bagātīgu gūtu labumu (ne vienmēr nelikumīgu).

Piemēri:

1. Tiešā nozīmē (noziegums):
"Izbrucēji aizbēga ar lielu laupījumu — naudu un dārglietas."
Noziedznieki no bankas atnesa bagātu laupījumu.

2. Pārnestā nozīmē (panākums, ieguvums):
"Uzvarētāja laupījums bija zelta medaļa un slava."
Zvejniekiem šodienas laupījums bija bagātīgs — pilns tīkls zivju.

3. Vēsturiski/militāri:
"Karavīri pilsētas iekarošanas rezultātā savāca laupījumu."
Vikingu laupījums ietvēra gan dārgumus, gan verdzīgus.

Sinonīmi:
- Sagrābtais (īpaši par karā)
- Mantojums (retāk, ja runā par "gūtu labumu")
- Lauva (sarunvalodā, piemēram, "dalīt lauvu")

Tulkojumi citās valodās "Laupījums"

• Laupījums baltkrievu valoda: Здабыча
• Laupījums vācu: Beute
• Laupījums angļu valodā: Loot
• Laupījums igauņu: Saak
• Laupījums lietuviešu valodā: Plėšikauti
• Laupījums poļu valoda: Łup
• Laupījums krievu valodā: Добыча

Įrašas
Paaiškinimas	"Laupījums" nozīme: Tas ir nozagta mantu daudzums vai sagrābtais īpašums (piemēram, noziedzīgas darbības, kā laupīšanas, rezultātā). Var arī lietot pārnestā nozīmē, lai apzīmētu bagātīgu gūtu labumu (ne vienmēr nelikumīgu). Piemēri: 1. Tiešā nozīmē (noziegums): "Izbrucēji aizbēga ar lielu laupījumu — naudu un dārglietas." Noziedznieki no bankas atnesa bagātu laupījumu. 2. Pārnestā nozīmē (panākums, ieguvums): "Uzvarētāja laupījums bija zelta medaļa un slava." Zvejniekiem šodienas laupījums bija bagātīgs — pilns tīkls zivju. 3. Vēsturiski/militāri: "Karavīri pilsētas iekarošanas rezultātā savāca laupījumu." Vikingu laupījums ietvēra gan dārgumus, gan verdzīgus. Sinonīmi: - Sagrābtais (īpaši par karā) - Mantojums (retāk, ja runā par "gūtu labumu") - Lauva (sarunvalodā, piemēram, "dalīt lauvu")
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.