laime


laime s.
  1. Dziļa apmierinātības un prieka izjūta; apstākļi, stāvoklis, kas to izraisa. Acis staro laimē (aiz laimes). Izcīnīt tautai laimi.
  2. Veiksme, izdošanās, panākumi. Viņam uzsmaidīja laime - viņam laimējās. Laimes gadījums. Piedzīvot negaidītu laimi. Ticēt savai laimei.
Frazeoloģismi:
  • Vēlēt laimes -- vēlēt laimi, veiksmi turpmākajā dzīvē (apsveicot).
  • Uzdzert laimes (kādam) -- tukšot glāzes, novēlot (kādam) laimi, labklājību.
  • Laimes liet -- ieliet ūdenī izkausētu metālu (svinu vai alvu) un pēc izlējuma veida iztēloties, kas nākotnē gaidāms (parasti to dara Jaungada naktī).
  • Laimes bērns (arī luteklis) -- cilvēks, kam dzīvē viss veicas.
  • Laimes spēle -- labvēlīga vai nelabvēlīga apstākļu sagadīšanās.
  • Uz labu laimi -- riskējot, paļaujoties uz laimīgu izdošanos. Likt eksāmenu uz labu laimi.
  • Par laimi -- saka, paužot apmierinājumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
  • Dieva l. sar. -- saka, paužot prieku, apmierinājumu par to, kas ir vai nav noticis.
  • Cūkas l. sar. -- saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'laime' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x