laime
laime s.- Dziļa apmierinātības un prieka izjūta; apstākļi, stāvoklis, kas to izraisa. Acis staro laimē (aiz laimes). Izcīnīt tautai laimi.
- Veiksme, izdošanās, panākumi. Viņam uzsmaidīja laime - viņam laimējās. Laimes gadījums. Piedzīvot negaidītu laimi. Ticēt savai laimei.
Frazeoloģismi:- Vēlēt laimes -- vēlēt laimi, veiksmi turpmākajā dzīvē (apsveicot).
- Uzdzert laimes (kādam) -- tukšot glāzes, novēlot (kādam) laimi, labklājību.
- Laimes liet -- ieliet ūdenī izkausētu metālu (svinu vai alvu) un pēc izlējuma veida iztēloties, kas nākotnē gaidāms (parasti to dara Jaungada naktī).
- Laimes bērns (arī luteklis) -- cilvēks, kam dzīvē viss veicas.
- Laimes spēle -- labvēlīga vai nelabvēlīga apstākļu sagadīšanās.
- Uz labu laimi -- riskējot, paļaujoties uz laimīgu izdošanos. Likt eksāmenu uz labu laimi.
- Par laimi -- saka, paužot apmierinājumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
- Dieva l. sar. -- saka, paužot prieku, apmierinājumu par to, kas ir vai nav noticis.
- Cūkas l. sar. -- saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'laime' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.