kvēlot
kvēlot -oju, -o, -o, pag. -oju, nepārej.- Izstarot, arī atstarot spožu, sarkanu gaismu; degt ar nelielu spožu, sarkanu liesmu.
3. pers. Nokaitētā dzelzs kvēlo. Pavardā kvēlo ogles. Pamalē kvēlo sarkans riets. Karogi saules staros kvēloja. Pārn.: Sarkanie ziedi kvēlo. - Būt karstam, sasārtušam (par cilvēka, ķermeņa daļām). Seja, vaigi kvēloja.
- Kaislīgi, spēcīgi izpausties (piem., par jūtām, pārdzīvojumiem); just spēcīgu pārdzīvojumu. Sirdī kvēlo naids, mīlestība. Sirds kvēlo krūtīs. K. mīlā, nepacietībā.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kvelot' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.