klausīt


klausīt -u, -i, -a, pag. -īju.
  1. Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, padoma; darīt, rīkoties pēc (kāda) pavēles, rīkojuma. nepārej. un pārej. K. ārsta padomiem. K. pavēlei, rīkojumiem, norādījumiem. Bērns klausa vecākiem. Viņš nevienu neklausa. K. uz vārda; k. uz pēdām sar. -- bez ierunām klausīt.
  2. Normāli darboties, funkcionēt (par vadāmiem mehānismiem, priekšmetiem, ķermeņa daļām).
    3. pers., nepārej.; pārn. Mašīna, stūre neklausa. Rokas un kājas viņam vairs neklausa.
  3. Klausīties (1). pārej. Klausāmais radziņš -- stetoskops.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klausit' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2024 www.vardnica.lv
    Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
    x