klausīt
klausīt -u, -i, -a, pag. -īju.- Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, padoma; darīt, rīkoties pēc (kāda) pavēles, rīkojuma. nepārej. un pārej. K. ārsta padomiem. K. pavēlei, rīkojumiem, norādījumiem. Bērns klausa vecākiem. Viņš nevienu neklausa. K. uz vārda; k. uz pēdām sar. -- bez ierunām klausīt.
- Normāli darboties, funkcionēt (par vadāmiem mehānismiem, priekšmetiem, ķermeņa daļām).
3. pers., nepārej.; pārn. Mašīna, stūre neklausa. Rokas un kājas viņam vairs neklausa. - Klausīties (1). pārej. Klausāmais radziņš -- stetoskops.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klausit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.