klabēt
klabēt klabu, klabi, klab, pag. klabēju, nepārej.- Radīt īslaicīgus atsevišķus trokšņus, kādi rodas, piem., sitoties kopā koka priekšmetiem; klaudzēt.
3. pers. Pakavi, rati klab uz bruģa. Vienmērīgi klabēja vilciena riteņi. Klab stelles, rakstāmmašīna. Vējā klab slēģi. Zobi klab (aiz aukstuma, bailēm) sar. - Daudz, skaļi un nevajadzīgi runāt; pļāpāt. pārn., vienk.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klabet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.