kalns


kalns v.
  1. Zemes virsmas daļa, kas paceļas (parasti pāri par 200 metriem) virs apkārtnes. Kalna pakāje, nogāze, virsotne, smaile. Kalnu grēda. Kāpt kalnā. Ar mežu apaudzis k.
  2. Kalnājs. dsk. kalni. Kaukāza, Urālu, Altaja kalni. Dzīvot kalnos. Kalnu ganības. Kalnu saule -- saules izstarojumi augstu virs jūras līmeņa. Kalnu slimība -- slimīgs stāvoklis, kas novērojams, paceļoties augstu virs jūras līmeņa, un ko raksturo galvas reibšana, vemšana u.c. parādības. Kalnu kristāls -- bezkrāsains caurredzams kvarca paveids, ko izmanto optikā un juvelieru izstrādājumos.
  3. Augsts dabisks vai mākslīgs krāvums; augsta kaudze. Ledus k. Izdedžu k. Mākoņu kalni -- lieli mākoņi. Pārn.: Tirgū savesti ābolu un sakņu kalni.
Frazeoloģismi:
  • Kalnus gāzt -- veikt ļoti lielus darbus.
  • Solīt zelta kalnus -- solīt lielus materiālus labumus.
  • Aiz kalniem -- a. tālu projām, nesasniedzams; b. sen pagājis; tālā nākotnē. Tas laiks jau ir aiz kalniem. Tas vairs nav aiz kalniem.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kalns' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x