kalns
kalns v.- Zemes virsmas daļa, kas paceļas (parasti pāri par 200 metriem) virs apkārtnes. Kalna pakāje, nogāze, virsotne, smaile. Kalnu grēda. Kāpt kalnā. Ar mežu apaudzis k.
- Kalnājs. dsk. kalni. Kaukāza, Urālu, Altaja kalni. Dzīvot kalnos. Kalnu ganības. Kalnu saule -- saules izstarojumi augstu virs jūras līmeņa. Kalnu slimība -- slimīgs stāvoklis, kas novērojams, paceļoties augstu virs jūras līmeņa, un ko raksturo galvas reibšana, vemšana u.c. parādības. Kalnu kristāls -- bezkrāsains caurredzams kvarca paveids, ko izmanto optikā un juvelieru izstrādājumos.
- Augsts dabisks vai mākslīgs krāvums; augsta kaudze. Ledus k. Izdedžu k. Mākoņu kalni -- lieli mākoņi. Pārn.: Tirgū savesti ābolu un sakņu kalni.
Frazeoloģismi:- Kalnus gāzt -- veikt ļoti lielus darbus.
- Solīt zelta kalnus -- solīt lielus materiālus labumus.
- Aiz kalniem -- a. tālu projām, nesasniedzams; b. sen pagājis; tālā nākotnē. Tas laiks jau ir aiz kalniem. Tas vairs nav aiz kalniem.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kalns' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.