kails
kails īp.- Tāds, kam nav ietērpa, apsega. Kails cilvēks, ķermenis. Izģērbties kailam. Ar kailu galvu (bez galvassegas).
- Tāds, kam nav apmatojuma, apspalvojuma. K. pakausis, zods. No olām izšķīlušies kaili putnēni.
- Tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem). K. bērzs. Kaili ķiršu zari.
- Tāds, kas nav segts, klāts ar ko. K. galds, kaila gulta. K. paugurs. Kailas klintis. Kailas sienas (bez gleznām, mēbelēm).Kaila zeme (bez sniega, bez augu segas). Kaila ziema (kad nav sniega, ir maz snidzis). Mājas apkārtne kaila (bez kokiem, zaļumiem).
- Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma. Kaila patiesība. Glābt savu kailo dzīvību. Kaili fakti.
Atvasinājumi:- kailība s.
- kailums v. (sk. alfabēta kārtā).
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kails' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.