izvirzīt
izvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju, pārej.- Virzot (bīdot, grūžot u.tml.) izdabūt (no kurienes, kur, cauri kam); virzot (vadot, vedot u.tml.) panākt, ka tiek ārā (no kurienes, cauri kam). I. baļķi krastā. I. plostu cauri upes sašaurinājumam. I. bērnu cauri ļaužu drūzmai.
- Virzot (bīdot, grūžot u.tml.) novietot uz priekšu, uz āru; pastiept uz priekšu; novietot, izveidot uz priekšu, uz āru (no pārējā). I. šauteni uz priekšu. I. ķermeni uz priekšu. Uz āru izvirzīta ēkas fasāde.
- Par ķermeņa daļām - tāds, kas atrodas uz priekšu no parastā, normālā stāvokļa. divd., īp. nozīmē izvirzīts. Uz priekšu izvirzīts zods.
- Izcelt, uzsvērt, minot kā galveno, svarīgāko starp līdzīgiem. I. svarīgu uzdevumu. Stāsta centrā izvirzītas humānisma problēmas. I. sapulcē vairākus nozīmīgus jautājumus.
- Ieteikt, parasti izvēloties no vairākiem. I. deputātu kandidātus. I. pieredzējušāko kolēģi par vadītāju. I. romānu apbalvošanai.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izvirzit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.