izsaukums
izsaukums v.- Oficiāls, rakstisks (piem., iestādes, organizācijas) uzaicinājums (ierasties kur, kādā vietā, pie kā). I. uz eksāmenu sesiju. Saņemt izsaukumu uz tiesu.
- Gramatikā - tāds (teikums), kas ietver izsaucienu, pamudinājumu, uzaicinājumu; tāds, kas norāda uz izsaucienu, pamudinājumu, uzaicinājumu. ģen. izsaukuma. Izsaukuma teikums. Izsaukuma zīme.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izsaukums' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.