izdēdēt
izdēdēt -dēdu, -dēdi, -dēd, pag. -dēdēju, nepārej., biežāk divd. izdēdējis, v., s. -usi.- Kļūt ļoti vājam; izdilt, novājēt; noliesēt. Slimnieks ļoti izdēdējis. Izdēdējušas rokas, pleci, seja. Izdēdējis kā nāve.
- Kļūt irdenam, nestipram, drupenam (atmosfēras parādību iedarbībā); nolietojoties kļūt neizturīgam.
3. pers. Izdēdējuši ieži, akmeņi. Izdēdējuši skaidu jumti. Izdēdējuši svārki. |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izdedet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.